|
Rezumu konteúdu |
Durante Funu Mundiál Daruak, aviaun Austrália sira-nian hamonu bomba ba Timór hodi ataka soldadu japonés sira ne’ebé okupa ona territóriu Timór nian. Iha tempu ne’ebá, Timór maka territóriu Portugál nian no iha estatutu “territóriu neutru” (la hali’is ka fó apoiu ba parte ida iha funu ne’e). Maski nune’e, forsa husi Komandu Australianu okupa mós Timór molok invazaun Japaun nian akontese. Hafoin invazaun ne’e, soldadu na’in 300 husi Kompañia Independente 2/2 (tuirfalimai ho apoiu husi Kompañia Independente 2/4) halo funu-gerrilla to’o 1943, bainhira sira husik Timór. Iha Austrália, ema gaba sira-nia funu-gerrilla tanba hanetik invazaun Austrália nian no “hasoru forsa japonés ho soldadu na’in 20,000 iha Timór tinan rua nia laran". Timór-oan sira ne’ebé tulun soldadu australianu sira ho informasaun no hahán no mós "kriadu sira" ne’ebé la’o ho soldadu sira terus boot. Maizumenus Timór-oan na’in 40,000 (10% husi populasaun iha tempu ne’ebá) mate. Timór-oan barak mate tanba vingansa husi soldadu japonés sira ka husi "colunas negras" ne’ebé fó apoiu ba Japaun. Aviaun australianu ne’ebé hala’o kampaña aéreu hamonu mós propaganda atu esplika ba Timór-oan sira saida mak akontese iha kontestu luan liu Funu Mundiál Daruak nian, liuliu iha rejiaun Pasífiku nian iha-ne’ebé aliadu amerikanu sira komesa avansa hasoru Japaun. |